Latvijas valdība norādījusi, ka meklē iespējas izmantot publiskās un privātās partnerības (PPP) modeļus vairākiem nozīmīgiem ceļu infrastruktūras projektiem.
Tas noticis pēc veiksmīgas PPP projekta uzsākšanas Ķekavas apvedceļam 250 miljonu eiro apmērā, kas lielā mērā bija iespējams, pateicoties Eiropas Investīciju banku un Ziemeļu Investīciju bankas investīcijām.
Pagājušajā nedēļā Latvijas satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs un finanšu ministrs Arvils Ašeradens apmeklēja vietu, kur notiek apvedceļa būvniecība, kas ir valstī pirmais PPP infrastruktūras projekts.
Šāds solis varētu liecināt par prioritāšu maiņu valdībai, kas pēdējā laikā lielākoties koncentrējusies uz Rail Baltica tīkla attīstību.
Pēc objekta apskates Ašeradens sacīja, ka Ķekavas projekts ir "labs piemērs", jo demonstrē "caurskatāmu procesu, labu pārvaldību un augstus kvalitātes standartus, lai nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamo infrastruktūru".
Durvis atvērtas jauniem projektiem
Vitenbergs sacīja, ka PPP ir "pierādījusi savu lietderību" projektā, ko īsteno privātuzņēmums Ķekavas ABT, kas arī 20 gadus uzturēs ceļu. “Tagad šādu modeli varam apsvērt arī Bauskas apvedceļam. Cilvēki to ir gaidījuši ļoti ilgi,” viņš teica.
Saskaņā ar Latvijas Valsts ceļu informāciju, pašreizējā Bauskas (A7) šoseja kravu pārvadājumu apjomu ziņā trīs reizes pārsniedz limitu. Pagaidām nav norādīts datums konkursam par Bauskas apvedceļa izbūvi.
