Martā Rail Baltica Estonia parakstīja divus lielus būvniecības līgumus par kopējo summu 932 miljoni eiro, aptverot visu galveno maršrutu caur valsti un oficiāli uzsākot projekta attīstības fāzi.
Projekta amatpersonas paziņoja, ka šie līgumi iezīmē lielāko infrastruktūras ieguldījumu Igaunijas vēsturē.
Pirmais līgums 383 miljonu eiro vērtībā tika piešķirts konsorcijam, ko vada Somijas būvuzņēmējs GRK Suomi, un tajā ietilpst infrastruktūras uzņēmums GRK Eesti, Igaunijā bāzētā būvniecības firma Merko Ehitus Eesti, Francijā bāzētā NGE Contracting, Sweco Finland, Sweco Sverige un Francijas dzelzceļa infrastruktūras speciālists TSO.
Šī grupa veiks virsszemes darbus Ülemiste–Pērnavas posmā un gan apakšzemes, gan virsszemes darbus no Tootsi līdz Pērnavai.
Otrais konsorcijs, ko vada Francijā bāzētā Bouygues Travaux Publics, projektēs un būvēs Pērnavas–Iklas posmu saskaņā ar līgumu 323 miljonu eiro vērtībā. Citi konsorcija dalībnieki ir Polijas būvuzņēmēji Budimex, Francijā bāzētie inženierkonsultāciju uzņēmumi Ingerop Conseil et Ingenierie, Igaunijas uzņēmums KMG Infra un profesionālo pakalpojumu uzņēmums WSP Finland.
Kopā darba mērķis ir līdz 2030. gadam savienot Baltijas valstu galvaspilsētas Igauniju, Latviju un Lietuvu ar Varšavu Polijā.
Pašlaik ir uzsākta aptuveni viena gada izstrādes fāze. Šajā laikā konsorciji sagatavos detalizētus darba plānus, pabeigs tehniskos projektus, nodrošinās stratēģiskos materiālus un koordinēs loģistiku.
Līgumu, tostarp sliežu ceļu, pārmiju, balasta un citu materiālu, paredzamā maksimālā vērtība varētu pārsniegt vienu miljardu eiro.
"Šis ir līdz šim lielākais būvniecības projekts Igaunijā," sacīja GRK Eesti izpilddirektors Tīts Robens. "Mēs ceram sākt projektu aliansē un veiksmīgi uzbūvēt dzelzceļu, kas nodrošina ilgtspējīgu transportu Igaunijā un no Igaunijas uz Eiropu."
Bertrāns Burtšels, uzņēmuma Bouygues Travaux Publics izpilddirektors, to nosauca par “nozīmīgu projektu gan šodienas, gan rītdienas Eiropai”, piebilstot, ka Rail Baltica programma atspoguļo uzņēmuma ambīcijas nodrošināt infrastruktūru ar ilgtermiņa vērtību.
Igaunijas valsts finansēs līgumus, daļēji saņemot atbalstu no ES siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas.
Nesen tika piešķirts arī starptautiskā pasažieru termināļa būvniecības līgums Ülemistē – galvenajā ziemeļu galapunktā, ko projektējusi Apvienotajā Karalistē bāzētā Zaha Hadid Architects, un paredzams, ka tas tiks pabeigts līdz 2028. gada oktobrim.
Sākoties aktīvai būvniecībai, Igaunija kļūs par pirmo no trim Baltijas valstīm, kuras galvenais dzelzceļa maršruts ir fiziskas attīstības stadijā.
